Jau kopš sendienām Ventspils sava izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma un neaizsalstošās ostas dēļ ir bijusi svarīgs austrumu – rietumu tirdzniecības koridors. 13. gs. Baltijas jūras reģionā ieradās vācu krustneši, kas vienu no saviem cietokšņiem uzcēla pie Ventas grīvas. Tika uzcelta pirmā primitīvā kuģu piestātne tirdzniecības kuģu vajadzībām, un pie pils aizsāka attīstīties Ventspils pilsēta. Nākamajos gadsimtos sekoja Ventspils uzplaukums. Ventspils kļuva par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības - Hanzas locekli, bet 17.gs. tā bija vadošā osta un manufaktūru centrs Kurzemes hercogistē. Tieši šo, hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642-1682), uzskata par Ventspils lielāko uzplaukumu. Diemžēl, hercoga pēcteči nedarbojās tik aktīvi, un kopš 1682. gada iepriekš rosīgā ostas darbība pamira. 1795.gadā Kurzemes hercogiste tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, un Ventspils sāka atgūt agrāko stratēģiski svarīga transporta centra statusu. Krievijas preču imports un eksports uz Rietumeiropas valstīm strauji pieauga un, tā kā ziemā vairums Krievijas ostu Baltijas jūrā gandrīz uz pusgadu aizsala, aizvien lielāka uzmanība tika veltīta neaizsalstošajai Ventspils ostai.
…
