Jaunlatvieši ir kultūras kustība, kas darbojās 19. gs. 60.- 90. gados. Par jaunlatviešiem dēvē progresīvās inteliģences kustības darbiniekus, kuri galvenokārt cīnījās par latviešu nacionālas identitātes apzināšanu un saglabāšanu. Kā aizsācēju uzskata Krišjāni Valdemāru un kā ievērojamākos vadītājus dēvē Juri Alunānu, Krišjāni Baronu, Ati Kronvaldu u.c.. Visas latviešu tautas kopējā problēma bija vācu virskundzība, kuru centās atrisināt jaunlatvieši. Lai sasniegtu, šīs problēmas atrisināšanai, izvirzītos mērķus: izveidot kultūru, izglītot tautu un valodas attīstību, jaunlatvieši sastādīja programmu, jeb darbības virzienus. Izkopt un pilnveidot latviešu valodas gramatiku un literatūru. Izveidot latviešu nacionālo skolu. Panākt latviešu sabiedrības diferencēšanos. Izveidot latviešu nacionālo ideoloģiju. Veidot dažādas latviešu biedrības.
Izkopjot latviešu valodu un literatūru, jaunlatviešiem nācās cīnīties sākumā par latviešu valodas pastāvēšanas tiesībām vispār, jo baltvācieši bija pret latviešu valodas ieviešanu un neuzskatīja to par vajadzību.…
