Agrīnās kristietības un Bizantijas impērijas mozaīkas Ravennā

Imperatora Justiniāna valdīšanas laikā Bizantija sasniedza vislielāko uzplaukumu. Justiniāns mēģināja atjaunot Romas impēriju iepriekšējās robežās un nostiprināt verdzības iekārtu. Justiniāna valdīšanas laikā Bizantijas arhitektūra un māksla piedzīvoja uzplaukumu. Īsā laikā tika atjaunota Antiohijas pilsēta. Pavisam viņa valdīšanas laikā tika atjaunotas vai no jauna uzceltas 150 pilsētas. Visrosīgākā kultūras dzīve bija Konstantinopolē. Celtniecības un mākslas mērķis bija imperatora varas lieluma apliecināšana. Daudz līdzekļu tika ieguldīts baznīcu celtniecībā. Ievērojama ir Konstantinopoles Sv. Sofijas katedrāle. Tā tika uzcelta tāda paša nosaukuma baznīcas vietā, kura tika nodedzināta „Nika” laikā. Altāra ierīkošana vien izmaksāja 40 000 mārciņu sudraba – tā ir summa, ko imperatora kase gada laikā ievāca no Ēģiptes. Apdarei izmantoja zeltu, sudrabu, ziloņkaulu un dārgakmeņus. Kad 1453. g. Konstantinapoli iekaroja turki, tā tika pārvērsta par musulmaņu mošeju. Gandrīz viss interjers ir gājis bojā.
Izmantodams nesaskaņas barbaru karalistēs, viņš sūtīja pret tām vairākas karaspēka ekspedīcijas. Kalnu pasaule, putni, vīnogulāji, ērglis - simbolizē Zeva spēku - tagad atgādina varas zīmi un Kristus augšāmcelšanos. Visiem motīviem un dekoratīviem elementiem, to krāsai bija simboliska nozīme. Viss šis simbolu komplekss atgriežas mūsdienu kultūrā. Pēc tam sekoja milzīga ietekme uz māksliniecisko kultūru Krievijas teritorijā, Balkānos, Dienviditālijā, Venēcijā, Armēnijas un Gruzijas teritorijās. Šodien, mozaīkas māksla no Ravennas ir atdzimusi – to māca veidot skolās un dažādos kursos. Un visi vēstures pieminekļi Ravennā ir uzskaitīti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ieguldījums Ravenna meistariem pasaules kultūrā ir tik liels, ka līdz šim mēs apbrīnojam savdabīgo mozaīku mākslu un tās izpratni.
…