Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Nomas un īres līgums, to atšķirības', 1.
  • Referāts 'Nomas un īres līgums, to atšķirības', 2.
  • Referāts 'Nomas un īres līgums, to atšķirības', 3.
  • Referāts 'Nomas un īres līgums, to atšķirības', 4.
  • Referāts 'Nomas un īres līgums, to atšķirības', 5.
  • Referāts 'Nomas un īres līgums, to atšķirības', 6.
  • Referāts 'Nomas un īres līgums, to atšķirības', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Ikdienā nereti sastopami gadījumi, kad abi līgumi, tiek pilnība identificēti vai aiz nezināšanas tiek sajaukti. Noma un īre ir viens no Civillikuma paredzētiem darījumiem, ar kura palīdzību persona var iegūt tiesisko iespēju lietot svešu lietu. Tiesības uz svešu lietu lietošanu var arī iegūt pamatojoties uz citiem tiesiskiem institūtiem, piemēram, patapinājuma līgumu un nodibinātu servitūtu.
Nomas un īres līgums ir līgums, kuru mērķis ir līguma priekšmeta nodošana lietošanā uz noteiktu laiku.
Noma un īre ir bieži sastopami darījumi, kuru noslēgšanu un izpildi regulē ne tikai Civillikums, bet arī citi likumi un likumpamatoti akti, piemēram, Ministru kabineta noteikumi par valsts zemes nomu (03.10.95). [1.;469]
Īres līgums ir divpusējs saistību tiesību līgums, saskaņā ar ko vienai pusei (izīrētājam) ir pienākums otrai pusei (īrniekam) nodrošināt izīrētās lietas lietošanas iespējamību laika periodā, uz kuru noslēgts īres līgums.
Savukārt nomas līgums kā ikviens cits līgums ir divpusējs saistību līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs apņemas nodot lietu lietošanā un nodrošināt nomniekam augļu iegūšanu no iznomājamās lietas un nomnieks apņemas maksāt iznomātājam nolīgto nomas maksu (CL 2112.p.).[1.;472]
Īres līguma puses sauc par izīrētāju un īrnieku, nomas līgumā –par iznomātāju un nomnieku. Īres (nomas) līgumus var slēgt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Svarīgi, lai viņam piederētu lietošanas tiesības. Tātad teorētiski izīrēt lietu var arī tāda persona, kas šo lietu ir noīrējusi no citas. Tad veidojas apakšīre (apakšnoma). Taču 2115.pants nosaka, ka šāda tālākīrēšana var notikt tikai ar lietas īpašnieka (sākotnējā izīrētāja) skaidri izteiktu piekrišanu. Īrnieks nedrīkst rīkoties ar viltu un par ļaunu pirmām izīrētājam. Būtiska nozīme ir noteikumam, ka īrnieks nedrīkst nodot īrēto lietu pēc apakšlīguma citādai lietošanai, nekā viņš pats to dabūjis. Nevar, piemēram, dzīvojamo telpu vai tās daļu nodot citam nomā veikala vai kantora ierīkošanai. Īrnieks nevar tālāk izīrēt lietu uz ilgāku laiku nekā viņam pašam ir lietošanas tiesības. [3.;9]

Autora komentārsAtvērt
Atlants