-
Mana pašanalīze no sešpadsmit līdz deviņpadsmit gadiem
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Iespējamie sarežģījumi attīstības procesos | 4 | |
Vecāku izpildījumā | 4 | |
Citu izpildījumā | 4 | |
Neveiksmes, zaudējumi | 5 | |
Nepatīkami pārdzīvojumi var aktivizēt agresivitāti | 5 | |
Fiziskā agresivitāte | 5 | |
Verbālā agresivitāte | 5 | |
Pastiprinātā agresivitāte | 5 | |
Pārceltā agresivitāte | 6 | |
Autoagresija | 6 | |
Naidīga agresija | 6 | |
Problēmas veselīgas attīstības gaitā | 6 | |
Vairums gadījumos turpmāko attīstību negatīvi ietekmē dažādas bērnībā un pusaudžu vecumā piedzīvotās traumas | 7 | |
Attīstības procesus negatīvi ietekmē vardarbība | 8 | |
Dzīves neveiksmes, likstas var veicināt smēķēšanu, alkoholu lietošanu | 8 | |
Atkarības veicinošie apstākļi | 8 | |
Kreativitātes jeb radošo spēju tālākā attīstība | 9 | |
Veselīgas ģimenes mikrovide un tās loma attīstības procesos | 9 | |
Pašvērtējums | 10 | |
Secinājumi | 11 |
Secinājumi
Es secinu, ka esmu pilnīgi normāli attīstījusies savos tīņu gados. Izprotu dzīves vērtības. Apzinos savus plusus un mīnusus. Mans pašvērtējums ir atbilstošs, nav ne pārāk augsts, ne pārāk zems. No 16 līdz 19 gadiem mans uzskats ļoti atšķiras par dzīves vērtībām, nevis kāds tas bija bērnībā, ir manāmas pārmaiņas, esmu kļuvusi pieaugušāka, gan emocionāli, gan prātā, gan izskatā.
Zinu, ka man ir jācīnās ar savām bailēm, traumām, lai dzīve kļūtu drošāka. Ļoti jāpiedomā par savas ģimenes attiecībām, nevajag attālināties, it sevišķi tagad, kad daudz laika pavadām šķirti. Priecājos par savu bērnību, jo uzskatu, ka ģimene mani ir ļoti labi izaudzinājusi. Ir ieaudzinājuši manī sapratni pret dzīves vērtībām un galvenais dzīvesprieku. Ir jauki, kad kāds par tevi rūpējas un, kad tu vari par kādu rūpēties.
Bija ļoti interesanti un tai pašā laikā sarežģīti analizēt sevi. Kaut ko tādu darīju pirmo reizi. Varēja atklāt kaut ko tādu, ko tu dzīvē nemaz tā nemani.
…
Katrs no mums ir personība. Cilvēks attīstās apkārtējās vides ietekmē. Jebkurš no mums ir izjutis posmu, kad mēs maināmies, kad mainās mūsu domas un viedokļi, kā arī ārējais izskats. Mēs ļoti ietekmējamies no citiem, tāpēc ir ļoti svarīgi kādi cilvēki ir mums apkārt, jo mēs mācāmies no viņiem. Viņi ir mūsu paraugs, mēs veidojam mūsu dzīvi, skatoties uz viņiem. Galvenā loma ir ģimenei, kā viņi mūs audzina jau no bērnības. Es izvēlējos šo tematu, jo vēlējos vairāk izprast sevi. Analizēt savu dzīvi, redzēt, kā esmu mainījusies gan raksturā, gan izskatā. Gribu vairāk iedziļināties savā dzīvē, izpētīt sevi , lai vairāk aizdomātos par savu uzvedību. Redzēt, kas manī ir slikts un kas labs, varbūt kaut ko mainīt.