Senie rīdzinieki pratuši lustēties uz nebēdu, kaut arī svētku norise tikusi stingri reglamentēta. Kaut arī dažu svētku nosaukumi latviešu valodā saglabājušies gadsimtiem ilgi, šo svinību saturs bijis atšķirīgs.
Cik var novērot, seniem latviešiem svētku vārds ir bijis svešs. Kā no tautas tradīcijām redzam, senie latvieši apzina laikus, galvenokārt saulgriežus, ko svinēja vairākas dienas, un svinamās dienas: Meteņdienu, Mārtiņdienu u.c., ko ilgāk par dienu nesvinēja. Senajiem latviešiem Metenis jeb Vastlāvis bija viena no ievērojamākajām pavasara svinamdienām.
Viena no vecākajām tradīcijām Rīgā bija radu un draugu apciemojums jaunajā gadā. Turīgie Rīgas pilsoņi parasti brauca vizītēs, sēžot greznās karietēs vai kamanās. Visi apsveicēji noteikti saņēma cienastu. Vēl senajā Rīgā bija tradīcija šaut ar lielgabalu. Sākumā zalves skanēja no pilsētas aizsargvaļņiem, bet vēlāk, kad tos nojauca, šāvienus dzirdēja Daugavmalā, pie tagadējās prezidenta pils. Vēl pēc kāda laika lielgabalu aizveda uz Bastejkalnu un jauno gadu iedimdināja no turienes. …
