-
Cietušā statuss kriminālprocesā
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 6 | |
| 1. | CIETUŠĀ JĒDZIENS VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS | 9 |
| 1.1. | Pamats personas atzīšanai par cietušo | 12 |
| 1.2. | Cietušā pārstāvis | 14 |
| 1.3. | Cietušā tiesības un pienākumi kriminālprocesā | 17 |
| 2. | CIETUŠĀ TIESĪBU SALĪDZINĀJUMS KRIMINĀLPROCESA LIKUMĀ UN DIREKTĪVA | 23 |
| 2.1. | Cietušā tiesības uz rakstisku vai mutisku tulkojumu | 25 |
| 2.2. | Informācija par cietušā tiesībām saņemt juridisko konsultāciju, juridisko palīdzību vai jebkura cita veida konsultāciju | 26 |
| 2.3. | Cietušā tiesības saņemt informāciju par izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies Kriminālprocesa laikā | 28 |
| 2.4. | Sūdzību iesniegšana, ja kompetentā iestāde nav ievērojusi, cietuša tiesības kriminālprocesā | 30 |
| 2.5. | Cietušā, kas ir citas dalībvalsts iedzīvotājs, tiesības | 30 |
| 2.6. | Cietušā tiesības uz aizsardzības dienestiem | 31 |
| 3. | CIETUŠĀ TIESĪBAS UZ IZLĪGUMU | 36 |
| 4. | CIETUŠĀ TIESĪBAS UZ KOMPENSĀCJU | 41 |
| 4.1. | Kompensāciju apmēru noteikšana | 44 |
| 4.3. | Morālā kaitējuma kompensācija | 47 |
| 5. | CIETUŠĀ AIZSARDZĪBA | 49 |
| 5.1. | Speciālā aizsardzība | 50 |
| 5.2. | Nepilngadīgais cietušais | 54 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 58 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 60 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Autore rakstot diplomdarbu darba gaitā nonāca pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Secinājums: Līdz ar Direktīvas ieviešanu, kriminālprocesa likumā būtiski grozījumi nav veikti, jo līdz Direktīvas ieviešanai Kriminālprocesa likums paredzēja lielu daļu no Direktīvas esošajam tiesībām.
2. Secinājums: jēdziens cietušais nav saistīts tikai ar noziedzīgo nodarījumu, bet arī ar pārkāpumiem, kas nav vērtējami, kā noziedzīgie nodarījumi. Kriminālprocesa izpratnē par cietušo var būt arī juridiska persona. Ja persona noziedzīgo nodarījumu rezultāta ir mirusi, tad par cietušo kriminālprocesā var kļūt cietušās personas tuvinieki.
3. Secinājums: Kriminālprocesa cietušo var pārstāvēt, jebkura pilngadīga un rīcībspējīga persona, pamatojoties uz cietušās personas pilnvarojumu.
4. Secinājums: Analizējot cietušā tiesības autore nonāca pie secinājuma, ka Kriminālprocesa likumā 97.1 pantā desmitajā daļa likumdevējs ir noteicis, ka cietušajam ir tiesības: saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību. Autorei būtu priekšlikums papildināt kriminālprocesa likuma ar 971pantu vienpadsmito daļu un izteikt to šādā redakcijā: saņemt informāciju par juridisko palīdzību, psiholoģisko atbalstu, un medicīnisko palīdzību.
5. Secinājums: darba gaitā autore nonāca pie šāda secinājuma, ka Direktīvā ir noteikts, ka cietušajam ir tiesības pieteikt lūgumu saņemt informāciju par apcietinātas vai notiesātas personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījumu vietas, šāda tiesība Kriminālprocesa likumā ir paredzēta tikai īpaši aizsargātiem cietušajiem, tādejādi liedzot iespēju uz šādas tiesības izlietojumu cietušajiem, kuri neietilpst īpaši aizsargājama cietušā grupā. Aplūkojot Direktīvu autore noskaidroja, ka Direktīvā šāds ierobežojums, nav paredzēts.
…
Autore diplomdarba tēmu izvēlējas cietuša statuss kriminālprocesā, šādu tēmu darba autore izvēlējas, jo šī tēma ir ļoti aktuāla, jo aplūkojot tiesu praksi ir novērojams, ka noziedzības līmenis ir augsts. Ir bieži gadījumi, kad personas, kuras ir cietušas no noziedzīgā nodarījuma, nezina un varbūt pat neizprot savas tiesības un tādā veidā tās nevar pielietot. Bakalaura darba autore analizēs cietušā statusu Kriminālprocesā, cietušā pienākumus un tiesības kriminālprocesā. Kaut arī mūsu valsts Satversme garantē katram iedzīvotājam tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu un citām pasaulē atzītām cilvēka pamattiesībām, plašsaziņas līdzekļi gandrīz katru dienu informē sabiedrību par kārtējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Valsts policijas statistika liecina, ka pēdējos gados mūsu valstī tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 noziedzīgu nodarījumu gadā Darbā ir pievienotas anotācijas latviešu valodā, krievu valodā un angļu valodā.
