Kopš 1950. gada, kad tika izveido Eiropas Savienība, pasaulē daudz kas ir mainījies. Tās 60 pastāvēšanas gados attīstījušies un pilnveidojušies dažādi integrācijas procesi – radīti neskaitāmi līgumi, likumi, darbības principi utt., kas nodrošina labāku, drošāku un vienlīdzīgāku dzīvi tās iedzīvotājiem.
„Eiropai šodien vairāk nekā jebkad ir jauni uzdevumi. Ekonomikas globalizācija, demogrāfiskās pārmaiņas, klimata maiņa, energoapgāde un vēl citas problēmas, kas apdraud drošību, ir izaicinājumi, kuri skar 21. gadsimta Eiropu.”1
Kas attiecas uz Eiropas Savienību, manuprāt, tā savā pastāvēšanas laikā ir sevi attaisnojusi. „Dalībvalstis, rīkojoties nošķirti, nevar atrisināt šos jaunos uzdevumus, kuri nepazīst robežu. Kolektīvi pūliņi Eiropas līmenī ļaus rast risinājumu un mazināt iedzīvotāju raizes. Tomēr, lai pārvarētu šos izaicinājumus, Eiropai ir jākļūst laikmetīgākai. Tās rīcībā ir jābūt efektīviem un saskaņotiem instrumentiem, kas būtu pielāgoti Eiropas Savienības darbībai(kuras dalībvalstu skaits pieaudzis no 15 līdz 27)un straujajām modernās pasaules pārmaiņām.”…
