Protams, vecāki nebūt nav tik ideāli, kā to redz viņu bērni. Tie neapzināti pārmanto vecāku īpašības, citi labākas, citi ne tik labas. Daudzas īpašības bērni arī ”noskatās” no dažādiem cilvēkiem, kuri atrodas tiem apkārt, kā, piemēram, no skolasbiedriem, draugiem, skolotājiem, vai pat, iespējams, no kāda personāža televīzijā. Tie veido savus raksturus citu cilvēku iespaidā, bērni mācās no līdzcilvēkiem, tie redz dažādas dzīves ainas, kuras palīdz bērnam augt, un katrs pats izvēlas, ko no tā visa iegaumēt, ko nē. Bērnam augot, tas sāk saprast, kādām lietām un vērtībām viņš dos priekšroku – mantai un slavai vai ģimenei un mīlestībai.
Cilvēks var nodzīvot visu savu dzīvi, tiecoties pēc naudas un labākiem dzīves apstākļiem, taču tas nepadarīs viņu patiesi laimīgu. Vairāk pievēršoties garīgām vērtībām, mēs saprotam, kāda ir patiesi laimīga dzīve, kā arī to, ka ģimene un draugi mūs mīl par to, kādi esam, nevis tīko gūt materiālu labumu. Ģimene, draugi un mīlestība ir tieši tās vērtības, kuru dēļ šajā pasaulē ir vērts dzīvot. Spēja citam dāvāt prieku un skaistus brīžus ir kaut kas tāds, ko var tikai patiesi laimīgs cilvēks, savukārt mantiskās vērtības var sniegt jebkurš, kam ir attiecīgie līdzekļi. Rūdolfs Blaumanis neapšaubāmi bija viens no tiem cilvēkiem, kurš cilvēkiem spēja dāvāt skaistus un laimīgus brīžus, gan dzīvē, gan ar saviem darbiem. Palīdzot cits citam, mēs palīdzam arī paši sev, tādējādi padarot mūsu pasauli labāku.
…
