Pēc Padomju Savienības sabrukuma Eirāzijas kontinentā radās jauna ģeopolitiskā telpa, kas pārējai pasaulei šķita kā nestabilitātes avots, kas varētu izraisīt starptautiskus konfliktus vai pat karus, kas zināmā mērā piepildījās ar pilsoņu kariem Moldovā, Tadžikistānā un Gruzijā.1
Krievijas ārpolitiku ietekmē ne tikai tās pašas ģeopolitiskie faktori, bet lielā mērā arī tās „priekšgājējas”- agrākās Padomju Savienības (PS) ģeopolitiskie faktori. Lai gan Krievijai, salīdzinot ar citām agrākās PS valstīm, ir daudzkārt lielāka gan teritorija, gan populācija, gan arī resursi, kas ir viens no iemesliem, kādēļ tā ir varējusi vēsturiski dominēt pār savām kaimiņvalstīm un tiecas to darīt arī mūsdienās, kā viens no iemesliem ir tieši agrākās PS ģeopolitiskais stāvoklis un tā sniegtās iespējas. Krievijai tās būtu daudz izdevīgākas, jo tās pavairotu tās rīcībā esošos jau tā salīdzinoši lielos resursus, kā arī radītu daudz labākus apstākļus tieši starptautiskajā arēnā. Ar PS ģeopolitisko stāvokli, Krievija būtu daudz tuvāka arī Rietumeiropai, kas radītu daudz labākus apstākļus izdevīgu attiecību veidošana, taču šobrīd tai jārēķinās arī ar Austrumeiropas valstīm, kas atrodas starp Krieviju un Rietumeiropu un jāuztur ar tām vismaz ekonomiski salīdzinoši labas attiecības, it īpaši pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), jo nu šīs valstis ir kļuvušas par ES ārējo robežu ar Krieviju. …
