17. gadsmitā franču filosofs un zinātnieks Renē Dekarts sacīja: „Domāju, tātad esmu.” („Cogito ergo sum”). Gadsimtiem ilgi ir norisinājušās filosofiskas debates par prāta un smadzeņu dabu, kas konstatē apziņas stāvokli un kas ir gan zināšanas, gan domāšana. Modernie kognitīvisti meklē veidus, kā paplašināt izziņu. Viņi meklē iespējas atklāt, kā cilkvēki un mašīnas „domā”. Tākā tā ir ļoti saistīta ar apziņu, izziņa ir līdzbūšanas stāvoklis, kas iekļauj indivīda domas un izjūtas, radot tā personību un raksturu. Pašapziņa, izpratne par ticību un ietekmi, izziņa par apkārtējo vidi ir nopietni apziņas aspekti, kas izraisa jeb rada pamatu un garīgu sistēmu spējai domāt un mācīties.
Kognitīvisms kā mācīšanās teorija balstās uz tuvām attiecībām starp to, kā bērni un pieaugušie mācās. Balstoties uz pētījumiem, ir atklāts, ka pirmie divpadsmit bērna dzīves gadi nosaka, cik inteleģents pieaugušais viņš būs.
Pēc analoģijas smadzenes ir kā sarežģīts un milzīgs cilvēka kompjūtera aparatūru mehānisms, kas sastāv no miljoniem iebūvētiem modeļiem un iespējām. Cilvēkam mācoties un strādājot apkārtējā vidē, tiek radītas miljoniem programmatūras, kuras laika gaitā tiek uzlabotas.
…
