Peptiskās čūlas slimība

Patoģenēze
Kā jau iepriekš tika minēts galvenā peptiskās čūlas izraisītāja populācijā ir Helicobacter pylori, bet otrs no visizplatitākajiem cēloņiem ir NSAIDs lietošana, kas arī turpmāk tiks apspriesti sīkāk.
• Helicobacter pylori- ir gram- negatīva, granulu saturoša nūjiņa. Tā ir adaptējusies uz mitināšanos kuņģa gļotādā, ko nodrošina:
1. helikobaktērijas kustīgums (flagella)- kustās caur viskozām gļotām,
2. ureāzes produkcija, kas veido amonjaku un CO2 no endogenā urea, tādējādi buferējot kuņģa skābi un nodrošinot savu pastāvēšanu šai vidē,
3. bakteriālo adhezīnu ekspresija, tādu kā BaBA, kuri saistās pie B(III) asinsgrupas eritrocītu virsmas antigēna un palielina saistīšanās spēju ar O (I) asinsgrupas antigēna nesošām šūnām,
4. bakteriālo toksīnu ekspresija, tādu kā citokīnu asociētais gēns A (CagA) un vakuolētais citokīna gēns A (VacA),
5. fosfolipāzes un proteāzes- tās vēl vairāk bojā šūnu.

Inficēšanās parasti notiek bērnībā fekāli orālā ceļā. Helikobaktēriju pārnēsā mušas. Inficēto skaits krietni lielāks ir zema sociālā slāņa iedzīvotāju vidū – inficēšanās iespēja ir lielāka, ja cilvēki dzīvo saspiestos apstākļos. Ja neievēro ūdensapgādes sanitāros noteikumus, ar baktēriju var inficēties arī no nevārīta ūdens.
Ekonomiski attīstītās valstīs bērniem un jauniešiem helikobaktēriju sastop reti, līdz 40 gadu vecumam inficēto personu skaits nepārsniedz 20%. Vecākiem cilvēkiem šis skaits ir krietni lielāks, piemēram, pēc 50 gadu vecuma inficēto personu skaits sasniedz 50%. Ekonomiski vāji attīstītās valstīs (arī Latvijā) bērnu un jaunu cilvēku inficēšanās joprojām notiek ļoti bieži, tāpēc vairums skolas vecuma bērnu un jauniešu jau ir inficējušies. Parasti infekcija noris asimptomātiski, tāpēc tās izraisītās sekas tiek ignorētas.
…