Vērtējums:
Publicēts: 19.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Abinieki', 1.
  • Prezentācija 'Abinieki', 2.
  • Prezentācija 'Abinieki', 3.
  • Prezentācija 'Abinieki', 4.
  • Prezentācija 'Abinieki', 5.
  • Prezentācija 'Abinieki', 6.
  • Prezentācija 'Abinieki', 7.
  • Prezentācija 'Abinieki', 8.
  • Prezentācija 'Abinieki', 9.
  • Prezentācija 'Abinieki', 10.
  • Prezentācija 'Abinieki', 11.
  • Prezentācija 'Abinieki', 12.
  • Prezentācija 'Abinieki', 13.
  • Prezentācija 'Abinieki', 14.
  • Prezentācija 'Abinieki', 15.
  • Prezentācija 'Abinieki', 16.
  • Prezentācija 'Abinieki', 17.
  • Prezentācija 'Abinieki', 18.
  • Prezentācija 'Abinieki', 19.
Darba fragmentsAizvērt

Nozīme dabā un cilvēka dzīvē.
Pieaugušie abinieki pārtiek galvenokārt no dzīvniekiem. Tie iznīcina ārkārtīgi daudz kukaiņu - lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļu, kā arī kukaiņus - slimību pārnēsātājus.
Paši abinieki noder par barību daudziem mugurkaulniekiem - zivīm, rāpuļiem, putniem un dažiem zīdītājiem.

Sistemātika. (Apraksta tagadējos un izmirušos organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.)
Mūsdienu abinieki iedalās trīs sugu skaita ziņā ļoti nevienādās kārtās.
Visvairāk ir bezastaino abinieku - Anura, kas izplatīti visos kontinentos.
Primitīvāki ir astainie abinieki — Urodela, kuru tipiskie pārstāvji ir tritoni un salamandras, kas sastopami daudz retāk un izplatīti gandrīz bez izņēmuma tikai ziemeļu puslodē (ap 500 sugu).
Trešajā, skaitliski vismazākajā bezkājaino abinieku — Apoda jeb Gymnophiona kārtā ir tikai tropu Cecīlijas, kas acīmredzot ir seno bruņuabinieku pēcteči (ap 170 sugu), kuri saglabājušies līdz mūsdienām.

Autora komentārsAtvērt
Atlants