Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Eseja '"Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos". A.Franss', 1.
  • Eseja '"Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos". A.Franss', 2.
  • Eseja '"Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos". A.Franss', 3.
  • Eseja '"Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos". A.Franss', 4.
  • Eseja '"Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos". A.Franss', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Medicīniskos traktātus sacerēja romietis Auls Kornēlijs Celzs, līdz mums ir nonākusi daļa “De medicina”, kas sarakstīta latīņu valodā. Šie latīņu termini, kas bija grieķu terminu tulkojumi, līdz mūsdienām veido medicīniskās terminoloģijas bāzi.”13
Lauksaimniecībai bijusi noteicoša loma romiešu ikdienā. Par vissarežģītāko seno laiku lauksaimniecības tehnoloģisko aprīkojumu pieņemts uzskatīt Ēģiptes irigācijas sistēmas, kuras esot bijušas sasniegušas augstu attīstības pakāpi jau pirms Ēģiptes pakļaušanas Romai. “Romas impērijas laikā tās tikai tika pilnveidotas un uzturētas. Zināms tehniskais progress bija vērojams Romas impērijas ziemeļu provincēs, kur laika apstākļi bija mazāk labvēlīgi olīvu un vīna ražošanai, bet graudkopība bija svarīgāka vietējam patēriņam, nekā eksportam. Šeit plašāk bija izplatīta lopkopība un dārzkopība, kuru tradīcijas meklējamas vietējo cilšu pieredzē vēl ilgi pirms romiešu ierašanās. Galvenie Romas impērijas laika jauninājumi bija dziļākas aršanas pielietošana izmantojot uzlabotu arklu, kā arī virkne citu pilnveidotu darbarīku (divrocīgas šķēres, apkurināmas graudu kaltes u.c.).”14
Romas kultūras ietekme bijusi jūtama visu vēlāko laiku kultūrā. Romas civilizācijas devums pasaulei ir nenoliedzams, ko apliecina ne tikai uzskaitītie romiešu kultūras literatūras avoti, arhitektūras pieminekļi un citas vēsturiskas liecības, bet arī neskaitāmas citas (iespējams, turpinoties jauniem pētījumiem, šo liecību saraksts tiks vairākkārt papildināts). Tāpēc es pilnībā piekrītu A. Fransa izteiktajam apgalvojumam.

Autora komentārsAtvērt
Atlants