| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | VADĪTĀJA PERSONĪBAS RAKSTUROJUMS | 4 |
| 2. | VADĪTĀJU TIPI - PĒC VADĪŠANAS STILIEM | 5 |
| 3. | VADĪTĀJA AUTORITĀTE | 9 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 11 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 12 |
Vadītājs ir cilvēks, kurš ir oficiāli iecelts vai ievēlēts vadošā amatā, tas nozīmē, ka viņam grupā vai organizācijā ir noteikts statuss, kura galvenā iezīme ir vara, ko atzīst tie, kuri pakļaujas šim cilvēkam.
Vadīšana – analīzes, prognozēšanas, plānošanas, organizēšanas, personāla virzīšanas un kontroles process tādā veidā, lai tiktu sasniegti uzņēmuma mērķi un uzņēmumā strādājošo darbinieku personiskie mērķi.
Parasti uzsvars tiek likts uz piecām vadīšanas funkcijām:
1) Plānošana – uzņēmuma darbības mērķu noteikšana, nepieciešamās darbības programmas sastādīšana šo mērķu sasniegšanai, iekšējās situācija un apkārtējo apstākļu ietekmes noskaidrošana un analīze, nepieciešamo resursu noteikšana.
2) Organizēšana – paredzēto pasākumu sagrupēšana, pārvaldes struktūras izveidošana, darbu sadale, pilnvaru deleģēšana.
3) Darbs ar personālu – nepieciešamā personāla resursu noteikšana – plānošana, personāla izvēle un pieņemšana darbā, personāla izglītošana, kvalifikācijas celšana.
4) Motivēšana – uzņēmuma darbinieku nepieciešamās rīcības virzīšana un vadīšana uzņēmuma mērķu sasniegšanai.…
Lielākā daļa autoru ir vienisprātis, ka var būt vienkārši vadītājs, kuram ir varas autoritāte, bet nav personiskās autoritātes, var būt līderis, kuram ir personiskā autoritāte, bet nav oficiāla varas statusa, visbeidzot tas var būt vadītājs – līderis (šajā gadījumā bieži vien lieto psiholoģiski ne visai korektu apzīmējumu “formālais līderis”, līdz ar to uzsverot, ka var būt arī “neformālais līderis” – cilvēks, kuram ir liela ietekme uz citiem cilvēkiem, lai gan nav oficiāla vadītāja statusa). Svarīgs ir reprezentatīvais aspekts – kāds ir vadītāja tēls: ārējais izskats, stāja, apģērbs, manieres, prasme veidot attiecības ar citiem cilvēkiem; saturiskais aspekts: kā vadītājs spēj pārstāvēt savu darbinieku intereses, parādīt viņu sasniegumus, vadīt sarunas starp grupu konfliktu gadījumos utt. Iekšējo savstarpējo attiecību regulēšanas funkcija. Vadītājam ir jābūt vislielākajai ietekmei arī uz darbinieku neformālajām savstarpējām attiecībām, viņam ir vislielākā loma labvēlīga psiholoģiskā klimata veidošanā. Vadītājam ir jābūt uzvedības paraugam saviem darbiniekiem. Tieši no vadītāja uzvedības darbinieki mācās, kā pareizi izturēties pret saviem pienākumiem, kā veidot savstarpējās attiecības.
