To, cik kaut kas bijis svarīgs, nereti novērtē tikai tad, kad tas zudis. No svešuma kalna raugoties, dzimtā mala ir daudz mīļāka, jo ikkatrs, kurš sevī jūt piederību tēvzemei, svešumā salst un meklē ceļu atpakaļ uz savu tautu – latviešiem un Latviju. Piederības izjūta spēj salauzt tās grūtības, kuras nākas pieredzēt pat savā zemē, tā liek atcerēties, ka nav nekas bez trūkumiem, bez caurumiem, ielāpiem un bedrēm. Šī sajūta dzen dzīvot, ticēt un cīnīties pret tumsu, kas dažkārt kā melna ķetna ķeras pie Latvijas sveces liesmas. …
