Vārds Morāle nāk no latīņu valodas: moralis – tikumisks, mores – tikumi. Morāle ir viens no normatīviem cilvēka uzvedības regulēšanas veidiem, īpaša sabiedriskas apziņas forma un sabiedrisko attiecību veids. Pastāv vairākas morāles jēdziena definīcijas, kurās tiek attēlotas tā nozīmīgākās īpašības.
Morāle ir viens no veidiem, kā regulēt cilvēku uzvedību sabiedrībā, tā ir principu un normu sistēma, kura nosaka cilvēku savstarpējās attiecībās sabiedrībā saskaņā ar šajā sabiedrībā pieņemtajiem uzskatiem par labumu un ļaunumu, taisnīgo un netaisnīgo, pienācīgo un nepienācīgo. Morāler prasību ievērošana tiek nodrošināta ar garīgā spēka, sabiedriskās domas, iekšējās pārliecības, cilvēka sirdsapziņas iedarbības starpniecību.
Morāles īpatnību skaitā ietilpst tas, ka tā regulē cilvēku uzvedību un apziņu visās dzīves sfērās (ražošanā, saimniecībā, ģimenes, personiskās un citās attiecībās). Tai ir liela ietekme arī uz starpgrupu un starptautiskajām attiecībām. …
