Aizvēsturi iedala trijos laikmetos: akmens, bronzas un dzelzs. Katra laikmeta pamats ir materiāla kultūra. Manuprāt, aizvēsture ir ļoti svarīgs posms visas pasaules attīstībā, arī Latvijas. Šajā laikā tika atklāta uguns, radās pirmie darbarīki, rotas, bija arī lopkopība, zemkopība, zvejniecība. Tā kā par aizvēstures garīgo kultūru nav gandrīz nekādu ziņu, tad atliek tikai minēt, kāda dzīve tajā laikā ir bijusi. Man liekas, ka dzīve toreiz bija ļoti grūta, jo cilvēki pārtika tikai no tā, ko savāca, nomedīja vai nozvejoja, bet tad, kad neizdevās dabūt pārtiku, cilvēki bija nepaēduši un izsalkuši. Spriežot pēc tā, kas tika atrasts Latvijas teritorijā, manuprāt, var teikt, ka aizvēstures cilvēku dzīve sastāvēja no darba. Tie gatavoja darbarīkus vispirms no briežu kauliem, tad no bronzas, pēc tam no dzelzs, tie paši sagādāja sev pārtiku, dzīvoja tikai un vienīgi ar saviem spēkiem.…
