21.gadsimtā un 20.gadsimta beigās plašā pasaules globalizācija atvēra jaunus tirgus un
tirdzniecības ceļus uzņēmējiem, kas daudz aktīvāk kā agrāk iekustināja kapitāla, darbaspēka
un informācijas pārvietošanos visas pasaules mērogā, nojaucot starpvalstu barjeras un citus
šķēršļus, kuri kavēja kapitāla virzību ārpus kādas konkrētas valsts robežām vai kapitāla
ieplūšanu valstī. Lielākā daļa pasaules tirgus darbojas uz eksporta-importa principa, kā
rezultātā notiek liela apjoma produktu plūsma starp uzņēmumiem, valstīm. Otrs aspekts, kas
virza kapitālu ir savstarpējās sadarbības formas starp uzņēmumiem, ražotājiem. Sekmīgai
darbībai un augstai pircēju apmierinātībai uzņēmumam un/vai ražotājam ir jāspēj koordinēt
sava darbība, procesi un kapitāls tā, lai ražošana neapstātos un tiktu sasniegtie izvirzītie
termiņi produkcijas pabeigšanai, sadalei un piegādei.
Organizējot kapitālu un darba procesus, uzņēmējdarbībā ienāk tāds jēdziens kā
loģistika. Vienkāršiem vārdiem definējot loģistiku – kapitāla (materiālu, informācijas, u.tml.)
organizēta, plānota un kontrolēta virzīšana – kā, sadale, piegāde, uzglabāšana, transportēšana,
plānošana. Vislielāko ietekmi uz veiksmīgu uzņēmējdarbību loģistika atstāj uz tādām
organizācijām, kurām produkcija ir jāizplata plašās teritorijās vienas valsts robežās vai arī ir
jānodrošina eksports, ja uzņēmējs strādā uz eksportu. …
