Latviešu literatūras vēsturi raksta arī Jūsmiņš, kas vairāk ir lekciju materiāls, viņš pirmais ievieš internacionālismu- literatūra, kas tiek dalīts divās daļās:
1.burtniecība jeb folklora
2.rakstniecība jeb grāmatniecība
Jānis Pavasaris uzraksta trešo literatūras vēsturi, tā iznāk 1893. gadā. Viņš sniedz vēstures faktu, iezīmē kultūru, sociālos apstākļus. Pirmais arī skaidro terminu- literatūras vēsture, dalot to divās daļās:
1.vecie laiki- 1860. gads
2.jaunie laiki no 1860. gada
19. gadsimtā uzrakstītas dažādas literatūras monogrāfijas- K. Kundziņš uzraksta monogrāfiju par Gliku un Stenderu.
20. gadsimta sākumā Teodors Zeiferts izdot grāmatu ar nosaukumu „Latviešu rakstniecības hrestomātija”, grāmata izdota no 1905-1097. gadam 3 sējumos.
Tālāk daudzi savas grāmatas velta skolām, piemēram, Roberts Klaustiņš „Latviešu rakstniecības vēsture skolām”
1907. gadā literatūras vēsturi atzīst par atsevišķu nozari.…
