Dzīvojot pasaulē, cilvēks veido noteiktu attieksmi gan pret visu notiekošo, gan pret ikvienu lietu un parādību, piedēvējot visam noteiktu vērtību. Cilvēka pasauli sastāda vērtību kopums un vērtības kā apkārtējās pasaules objektu specifiski raksturojumi vienmēr atspoguļo to, kas cilvēkam ir nozīmīgs. Cilvēks ir būtne, kuram ir interese izzināt notiekošā būtību un jēgu. Vadoties pēc izkristalizētajām vērtībām, cilvēks sakārto savu dzīvi. Tāpēc vērtības ir kā ass, ap kuru sakārtota cilvēka dzīve un tikumība. Morālo vērtību specifika : jēgas meklējumi vienlaikus pieprasa rasto atziņu praktisku īstenojumu.
Pienākums ir saprātīgi apmierināt savas vajadzības, ievērojot noteiktu mēru, nepārvēršot sevi tikai par guļošu un ēdošu radījumu. Svarīgākais cilvēka pienākums ir būt nepieciešamam, vajadzīgam savai ģimenei, darbam, sabiedrībai, tautai. Būt dzīves veidotājam, radītājam, nevis tikai patērētājam. Cilvēka darbībā attīstās un nostiprinās interese. Pienākumu izpilde ir saistīta ar citu tiesībām. Kāda izpildītais vai slikti veiktais pienākums var nelabvēlīgi ietekmēt vai pat graut cita darbu. Psiholoģiski pienākumu cilvēks apzinās kā no iekšienes nākošu nepieciešamību, kā iekšēju pamudinājumu īstenot noteiktas darbības, lai cilvēks dzīvotu kā cilvēks.…
Dzīvojot pasaulē, cilvēks veido noteiktu attieksmi gan pret visu notiekošo, gan pret ikvienu lietu un parādību, piedēvējot visam noteiktu vērtību. Cilvēka pasauli sastāda vērtību kopums un vērtības kā apkārtējās pasaules objektu specifiski raksturojumi vienmēr atspoguļo to, kas cilvēkam ir nozīmīgs. Cilvēks ir būtne, kuram ir interese izzināt notiekošā būtību un jēgu. Vadoties pēc izkristalizētajām vērtībām, cilvēks sakārto savu dzīvi. Tāpēc vērtības ir kā ass, ap kuru sakārtota cilvēka dzīve un tikumība. Morālo vērtību specifika : jēgas meklējumi vienlaikus pieprasa rasto atziņu praktisku īstenojumu.
