Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.11.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 1.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 2.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 3.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 4.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 5.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 6.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 7.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 8.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 9.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 10.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 11.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 12.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 13.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 14.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 15.
  • Referāts 'Latvijas iestāšanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijā', 16.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Atbildot uz pirmo pētniecisko jautājumu, jāsecina, ka Latvijai bija spēcīga motivācija iestāties PTO, kuras pamatā bija jaunie apstākļi, kas pēc neatkarības atgūšanas ietekmēja tirgus vidi. Dalību PTO uzskatīja par iespēju paplašināt tirgu un uzlabot uzņēmējdarbības apstākļus. Tirgus liberalizācija bija viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai ekonomiskajai attīstībai, līdz ar to PTO bija organizācija, caur kuru to varēja panākt.
Iestāšanās process ilga sešus gadus, kuru laikā notika piecas darba grupu sēdes. Galvenie klupšanas akmeņi bija konflikts ar ASV par audiovizuālo jautājumu politiku un par Līgumu par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām. Konfliktu ar ASV palīdzēja atrisināt Eiropas Komisija 1998. gadā. Bet Līgumu par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām Latvija izpildīja pielāgojot savu likumdošanu laika posmā līdz 1998. gadam.
Kā redzams iepriekšējā nodaļā, tad pēc iestāšanās PTO uzskatāmi neparādās tie Latvijas ieguvumi, kas sasauktos ar izvirzītajiem mērķiem pirms iestāšanās. Līdz ar to var secināt, ka Latvija iestāšanos un dalību PTO uztver vairāk kā formālu prasību, kas bija nepieciešama, lai integrētos starptautiskajā tirgū pēc neatkarības atjaunošanas. Par to liecina tas, ka Latvija nav aktīvi izmantojusi PTO dotās iespējas paplašināt tirgu tajās valstīs, ar kurām pirms iestāšanās sadarbība bija ierobežota. Kā vēl vienu mīnusu varam minēt to, ka Latvijas maksājumi PTO budžetā katru gadu palielinās (2009. gadā – 59 350 lati) , taču reālie ieguvumi ir pastarpināti.
Jāuzsver, ka šobrīd Latvija ir ES dalībvalsts, kas nozīmē to, ka PTO iekšienē vairs neeksistē individuālā Latvijas balss, bet kopējā ES balss, ko pārstāv Eiropas Komisija. No tā izriet – tas, cik Latvija būs spējīga aizstāvēt savas intereses PTO, ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi Latvija darbosies ES ietvaros, lobējot savas intereses. Tādējādi Latvijas ieguvumus no dalības PTO nevar apskatīt atrauti no Latvijas darbības ES.

Autora komentārsAtvērt
Atlants