Kā veidojas purvi?
Ir divi galvenie purvu veidošanās veidi.
pārpurvojoties sauszemei;
pāraugot un aizaugot ūdenstilpēm
Mitrumā izveidojas tādu augu sabiedrības, kam nepieciešams liels mitrums vai kas spējīgi piemēroties šim mitrumam. Rudenī, veģetācijas periodam izbeidzoties, augi atmirst un satrūd – mikroorganismi un sēnes sadala organiskās vielas minerālvielās, kas vēlāk sajaucas ar augsni. Taču, tā kā purvā ir tik mitrs, mikroorganismi šeit nevar darboties tik aktīvi kā augsnē, jo tiem trūkst skābekļa. Slāņos sablīvējas augu atliekas, un no tām veidojas kūdra. Tas viss kopā veido īpašu purva klimatu – mikroklimatu, kas ietekmē siltuma režīmu augsnē, gaisā un arī gaisa mitrumu.
Cik daudz ir purvu Latvijā?
Latvijā purvu ir no 4 % līdz pat 11 %. Jādomā, ka liela daļa šo datu ir veci un vairākus gadu desmitus tiek pārrakstīti no vienas grāmatas uz citu. Atšķiras arī uzskati par to, ko pieskaitīt pie purva. Dažu statistiku datos pie purviem tiek pieskaitītas arī nosusinātās teritorijas – tādēļ, ka tur vēl aizvien ir kūdra.
Pašlaik purvu speciālisti Latvijā uzskata, ka purvi klāj 4.9 % no mūsu valsts teritorijas. No tiem apmēram 70 % ir samērā neskarti un neietekmēti. Pārējie ir tādi, kuros ir notikusi rakšana kūdras ieguvei vai arī ir izrakti grāvji meža nosusināšanai. …
