Kompozītu veidojošo elementu savstarpējā iedarbība Aplūkojot celulozes šķiedru sistēmu polipropilēna matricā ir redzams, ka šiem materiāliem ir būtiski atšķirīga ķīmiskā uzbūve. Atšķirībā no citiem kompozītiem ar dabas šķiedrām te ir redzama iedarbība starp hidrofīlu komponentu celulozes šķiedru liniem, kurai ir izteikti daudz hidroksil grupu, un absolūti hidrofobu matricu polipropilēnu, kas pilnībā sastāv no CH2 grupām [7, 8]. Saistībā ar šīm īpašībām un dažādo uzbūvi, neveidojas nekāda adhēzija starp šīm materiālu grupām [7, 8]. Pēdējā desmitgadē ir veikti ļoti daudzi pētījumi, lai uzlabotu šo adhezīvo sasaisti starp šiem materiāliem, un iegūtu kaut kādu ķīmisku saiti. Teorētiskā bāze, lai radītu šādu izejvielu, kas spētu uzlabot adhezīvo sasaisti starp šīm materiālu grupām ir ļoti labi pārzināta [7, 8]. Visnoderīgākā substance ir bifunkcionālais silāns un maleīnskābes anhidrīds – piepotētais polipropilēns (MAH-PP) [7, 8]. No ražošanas viedokļa droši var teikt, ka visnozīmīgāk grupa adhezīviem ir bāzēta uz maleīnskābes anhidrīdu jeb piepotēto polipropilēnu (MAH-PP). Polipropilēna ķēdes MAH (maleīnskābes anhidrīds) grupas reaģē arī ar hidroksilgrupām, kas ir celulozes šķiedru sastāvā vai veicina mijiedarbību veidojot saites starp hidrogēno matricu un hidrofīlo šķiedru [9, 10]. 1. attēlā ir parādīta vienkāršota shēma, kā notiek mijiedarbība (adhezīvās saites veidošanās) starp hidrofīlo linšķiedru un hidrofobo polipropilēna šķiedru [10].
…
