Gundars nebija īpaši spilgta personība. Kā viņa tēvs izteicās, Gundars bija grāmatu tārps, sapņotājs un nevarības kareivis. Atrazdams Nameja gredzenu, viņš iedomājās, ka viņam lemts valdīt pār Zemgali un darīt zemgaļus brīvus. Viņam ļoti paveicās, ka ar viņu kopā devās uzticamais karakalps Gaidis, jo tieši viņš bija tas, kurš reāli domāja, runāja un darīja. Bez Gaida Gundara ideja kļūt par karali, visticamāk, būtu vienkārši izgāzusies, turklāt viņš, visdrīzāk, būtu gandrīz uzreiz noslepkavots. Kaut arī Gundars bija salasījies daudz grāmatu un pergamentu, viņš nespēja pieņemt pareizus lēmumus, kā dēļ gāja bojā ļoti daudzi.
Sākumā viņš iemīlējās un aizmirsa par savu nodomu. Par to viņam atgādināja Gaidis. Tad viņš nolēma doties pie Zēdermanlandes hercoga Zigismunda Vazas pēc ieročiem. Tur viņa dēļ gāja bojā ap 10 cilvēkiem, bet pats viņš nokļuva cietumā, kur savukārt pierunājās izbēgt, atstājot aiz restēm mīļoto sievieti.…
