Pastāv dažādi izzinoši paņēmieni, kā pētīt ārpolitiku, taču daļa no tiem balstās tieši uz indivīdu un tā pieņēmumiem, uzskatiem. Tā kā lēmumu pieņēmēju un politikas veidotāju personībām pašām par sevi ir liela nozīme ārpolitikas veidošanā, jo gan maznozīmīgākos, gan arī svarīgākos un izšķirošākos lēmumus pieņem pats indivīds, tad neapšaubāmi arī percepcijas, personību ticības un uzskatu sistēmas un tas, kā viņi redz pasauli un apkārtējo vidi, tai skaitā arī starptautisko vidi, ir svarīgs ietekmējošs faktors ārpolitikas veidošanā, jo visas šīs percepcijas un uzskatu sistēmas spēcīgi ietekmē indivīdus, kas pieņem lēmumus ārpolitikas veidošanā. Aukstā kara laikā situācija bija daudz vienkāršāka- politiskie līderi varēja izvēlēties samērā ierobežota veida ārpolitikas stratēģijas, taču mūsdienu pasaules kārtībā ir daudz plašākas iespējas interpretācijām, dažādiem izpratnes jauninājumiem.1
Percepcijas, pieņēmumi, spriedumi, ticības, tēli, attieksmes utt. ir ļoti nozīmīgas analizējot ārpolitiku, jo tie visi ir nozīmīgi personību ietekmējoši faktori, kas tālāk ietekmē arī ārpolitikas veidošanu, jo cilvēki, pieņemot lēmumus, balstās uz savām noteiktām ticībām, personiskajām normām un uzskatiem. Tāpat tie arī uztver un interpretē jauno informāciju- pamatojoties uz savu individuālo uzskatu sistēmu, ticību un slieksmēm.…
