Stress – lūk, kas pazudinās cilvēku!
S.Kollors
Stress – tā ir mūsu gadsimta slimība, ļauns tārps, kas saēd mūs no iekšpuses [2.,7.]. tādus un līdzīgus izteikumus mēs varam dzirdēt katru dienu, par to ir sacerēti gan zinātniski darbi, gan arī populāri raksti. Bet kas tad īsti ir stress?
Stress (no angļu valodas “stress” – spriegums) ir organisma trauksmes, sagatavotības stāvoklis, kad centrālā nervu sistēma un daudzas citas orgānu sistēmas tiek mobilizētas kaut kādiem īpašiem apstākļiem, negaidītai “nelaimei” [10.,11.]. Šo terminu “stress” ieviesa H.Selje 1936.gadā. 75% - 90% cilvēku, kas griežas pie ārstiem, sirgst ar slimībām, kas saistītas ar stresu [11.,11.]. Stresu veicina dažādi faktori: dusmas, naids, troksnis, cilvēku pūlis, kaut vai referāts, respektīvi, ikviens gadījums, kas izraisa spēcīgas emocijas.
Stresa situācijās ir nokļuvis katrs, pat vislielākais veiksminieks, jo īstenībā vēl eksistē arī lielo prieku radīts stress. Manuprāt, stress ir katras dienas neatņemama sastāvdaļa, ņemot vērā cilvēku aktīvos dzīves veidus, kas izpaužas arī organisma reakcijā uz pārslodzēm, kas savukārt negatīvi var ietekmēt cilvēku fizisko, kā arī psiholoģisko labsajūtu.…
