Cik gudri neskanētu”Darba algas ekonomiskais saturs”, jebkādā nozīmē tā ir alga, ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savas darba spējas. Šī ienākuma avots ir tā jaunrade, oriģinalitāte, nestandartisms, tas ražīgais spēks, kas piemīt šīm spējām un kas izpaužas darba procesā kā darbaspēka izmantošanas rezultāts. Katram cilvēkam ir iespēja saņemt algu, atalgojumu par sava darba rezultātu, taču dažreiz mūsu darba rezultāts nav nepieciešams, tas ir nepieprasīts, līdz ar to iestājas bezdarbs un frāze ”Darba algas ekonomiskais saturs” , uz šiem cilvēkiem neattiecas. Libermanis savā grāmatā stāsta, ka algu var dažādi definēt. Libermanis noliedz, ka darba alga ir darbaspēka kā preces cena, jo pati prece ir darbaspēks, kuru regulē īpašnieks, līdz ar to sanāk ka paši cilvēki, strādnieki tiek iznomāti. Citādi darba algu apraksta kā maksu par pakalpojumu, taču visvieglākais variants kā apzīmēt darba algu ir samaksa par darbu. Jebkurā gadījumā alga ir atalgojums par konkrētu darbu. Katrs cilvēks meklē pēc iespējas lielāku algu, un tas ir atkarīgs un preces cenas, piemērams, ja cilvēks strādā kādā nelielā pārtikas veikalā, viņa alga būs neliela, jo pārtikas veikaliņam nav lieli ienākumi, taču ja cilvēks strādā kādas naftas sektorā, tā alga būs daudz lielāka, jo pirmkārt, tas ir fiziski grūts darbs, un otrkārt nafta ir pirmā pieprasītākā prece pasaulē, protams neieskaitot nepieciešamības preces, tādas kā ūdens un maize.…
