L. Tauns ‘’Es braucu ar tramvaju’’
Mirklis. Pārdomas braucot tramvajā. Dzejolis sākās ar bērnības izbaiļu ieskicēšanu, pilsētas trauksme ,kas radīja bailes Liriskajā Es , kad viņš pirmo reizi iepazinās ar pilsētu, slēpjoties mātes brunčos.
Ar laiku pret pilsētu Liriskais Es sāka just iekāri. Pieliekot plaukstu pie trotuāra, viņš izjuta pilsētas pulsu, trotuārs nebija auksts, pamests, tas bija dzīvs un kūsājošs.
Pilsētas apskate braucot tramvajā, kavēšanās pie atmiņām.
Pilsētas dažādība, tajā pašā laikā šķiet, ka viss tik ierasts, viss tik savs, lai gan dzejoļa sākumā un beigās jūtama disharmonija. Lirisko Es drīzāk ir pārņēmušas iedomas par mājīgo, labi pazīstamo pilsētu. Viss ir svešāds, pavisam citāds salīdzinājumā ar prāta radīto ainavu.
…
