Kopš 1990. gada Latvijā ir notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas valsts ekonomikā, jo nav vairs tik līdzīgi ražošanas apjomi dažādām rūpniecības nozarēm, kā tas bija līdz 1990. gadam. Daudzas no iepriekš stabilajām nozarēm cietušas lejupslīdi, savukārt citas, piemēram , koksnes, koka izstrādājumu ražošana, izdevējdarbība un gatavo metālizstrādājumu ražošana ir piedzīvojušas kāpumu. Šo rūpniecisko nozaru darbību būtiski ietekmējuši dažādi faktori – vēsturiskais un dažādi citi ekonomiskie faktori, kuri lielā mērā saistīti ar šo notikumu.
Kā jau minēju, rūpniecības nozares, kuras kopš 1990. gada visvairāk palielinājušas ražošanas apjomu ir koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas). Manuprāt, galvenie faktori, kas šo kāpumu ir veicinājuši ir veiksmīga struktūrreformācija, progresīva rūpniecības pielāgošana jauniem apstākļiem un spēja iekļauties ekonomiskā, globalizētā vidē. Tas nozīmē, ka pietiekoši ātri un efektīvi tika risinātas problēmas, kuras radīja Latvijas neatkarības iegūšana, tādējādi atbrīvojoties no Padomju Savienības politiskās un arī komandekonomiskās varas.…
