Vispārējs laikmeta raksturojums.
Baroks radās Itālija ap 16.gs un dominēja Rietumeiropā no 17.gs. pirmās puses līdz 18.gs. vidum, bet rokoko-Francijā, ap 18.gs līdz 18.gs. 60. gadiem. Baroka galvenās tieksmes ir uz monumentālismu, kustību un greznību. Rokoko pamatā ir vieglums un izsmalcinātība. Baroka stils 18.gs. pamazām pārtapa par rokoko, kas izteica absolūtisma norieta periodu. Gan baroka, gan rokoko stils iedalās divos posmos- agrajā un vēlajā. Gan baroks, gan rokoko izpaudās visdažādākajās jomās. To ietekme bija jūtama gan apģērbā, gan arhitektūrā, gan mākslā. Baroks iepriekšējo gadsimtu smagās dārgakmeņu un pērļu rotas nomainīja pret mežģīnēm un spalvām, apģērbi kļuva vieglāki, krāsaināki un brīvāki. Luija XIV laikā visu ko vilka Parīzē, vilka arī visā Eiropā. Bet bija arī valstis, kas pilnībā nepadevās baroka tendencēm, flāmi un holandieši, kas pieturējās pie protestantu uzskatu bardzības baroka laikmetā valkāja melnus un smagus apģērbus ar milzīgām volānu apkaklēm. Rokoko laikā modē liela nozīme bija tādām personībām kā Kazanova, de Sads, Senžermens. Tas bija parfīma laikmets teatrālos kostīmos. Rokoko bija dekoratīvs, trausls un izsmalcināts stils.…
