R. Blaumanis savu noveli saraksta 1899.gadā, iedvesmu gūstot no kāda raksta avīzē par to, ka jūrā uz ledus gabala iepeldējuši zvejnieki. Visas ziņas liecināja, ka zvejnieki sveiki un veseli atpakaļ neatgriezīsies.
Noveles pirmpublicējums ievietots žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” 1899.gada 12 numurā. Spriežot pēc vēstulēm R. Blaumanis noveli sarakstījis trīs dienu laikā, simulējot slimību, lai nebūtu jāpilda savi pienākumi žurnāla redakcijā un viņš varētu brīvi nodoties rakstīšanai.
Novele sarakstīta trešajā personā, tai ir progresējoša notikumu gaita.
R. Blaumanis centies izteikties īsi un kodolīgi, tai pat laikā ietverot šajā kodolīgumā vissvarīgākās domas, piemēram: “Nekas mūs tā nepaceļ un turklāt neievaino kā citu sāpes par mūsu likteni.” Šis īsais un kodolīgais izteiciens izsaka gandrīz visu krastā palicēju sāpes un pārdzīvojumus.…
