Mēdz teikt, ka paši radošākie cilvēki ir mazi bērni. Viņi spēlējoties uzbur savā iztēlē visu pasauli, paši rada noteikumus un paši tos pārkāpj, ja vēlas. Radošums ir spēja radīt no nekā jeb no tīras iedvesmas. Šādā skatījumā radošums ir brīvība. Laikam ritot mūsos šī bērnišķīgā radošuma, gara brīvības kļūst mazāk. Tāpēc bērni bieži spēj pārsteigt pieaugušus cilvēkus ar visneparastākajām, neiedomājamākām idejām. Kas ir tas, kas pieauguša cilvēka prātā ir novilcis robežu tālākai radošai brīvībai un fantāzijai? Un kurā brīdī tas ir noticis? Arvien vairāk iesaistoties dažādos sociālos tīklos (ar to es nedomāju portālus internetā, bet gan attiecības ar sabiedrību reālajā dzīvē, kaut arī interneta komunikācijai iespējams ir liela nozīme tajā, kā mainījusies mūsu domāšana), gūstot arvien lielāku tā saukto dzīves pieredzi mēs kļūstam arvien sasaistītāki savā rīcībā un domāšanā. …
