Klasiskā ekonomiskā doma

Aizsākās 1776.g. - kad Ādams Smits publicēja “Wealth of Nations”.
Beidzās 1871.g. Līdz ar Neoklasikas skolas sākumu.
Laikmeta raksturojums – zinātniskā revolūcija
Zinātniskā revolūcija – Īzaks Ņūtons atklāja planētu kustību. Gravitācijas likums, kas izskaidro arī planētu kustības principus;
Zinātniskie atklājumi balstījās uz eksperimentālajiem rezultātiem nevis uz teorētiskiem pieņēmumiem;
Ņūtons popularizēja ideju, ka visumu pārvalda dabas likumi;
Statisks skats uz visumu: telpa, laiks un matērija atrodas savstarpējā atkarībā. Laika gaitā nekas nemainās – kustības un savstarpējās attiecības visumā atkārtojas bezgalīg.
Ņūtona idejas var redzēt Klasiskās skolas teorijās;
Sociālajās attiecībās laissez-fair bija augstākā gudrības forma;
Šīs idejas bija revolucionāras, jo cilvēki vairs neuzskatīja, ka savtīgas intereses ir grēcīgas vai, ka cilvēkiem būtu jāpaliek sociālajā statusā, kas tiem dots no dzimšanas;
Sabiedrības attīstībai nāktu par labu, ja cilvēki sekotu dabiskajam pašieinteresētības likumam
Tā kā dabas likumus (indivīdu savtīgās intereses) labāk neierobežot un tā kā personiskais saimnieciskums un apdomība sniedz labumu sabiedrībai, tad īre, procenti un ienākumi ir tikai balva par privātīpašumu un labklājības produktīvu izmantošanu.
Laikmeta raksturojums – industriālā revolūcija
1776.g. Industriālā revolūcija tikai sāka attīstīties, bet tā uzņēma pilnus apgriezienus vēlāko klasisko teorētiķu darbības laikā;
Gan industriālā revolūcija, gan klasiskā politiskā ekonomika pirmās attīstijās Lielbritānijā;
Ā.Smits un viņa laika biedri, kas dzīvoja industriālās revolūcijas sākumā, vēl nespēja pilnībā novērtēt šī fenomena nozīmību un kādu attīstības virzienu tas ies. Taču viņi pilnībā apzinājās nepārtraukto ražošanas, tirdzniecības, jaunievedumu un darba dalīšanas attīstību;
Industrializācijas rezultātā tika izcelta ekonomiskās dzīves industriālo aspektu nozīmība
1776.g. Lielbritānija bija visspēcīgākā un industriāli visefektīvākā valsts pasaulē, kas lielā mērā ieguva no brīvas starptautiskās tirdzniecības;
Anglijas uzņēmējiem kļūstot spēcīgākiem, zuda vajadzība paļauties uz valsts subsīdijām, monopolu privilēģijām un tarifu aizsardzības;
Līdz ar iepriekš minēto pastiprinājās konkurence, kā rezultātā cenas kļuva mērenākas un paaugstinājās kvalitāte.…