Manuprāt, Sartrs teksta fragmentā ‘’Eksistenciālisms ir humānisms’’ ļoti veiksmīgi gan argumentējot, gan pielietojot dažādus piemērus atbild uz nepareizajiem uzskatiem, kas izteikti par eksistenciālismu un tā atbalstītājiem. Šie atspēkojošie argumenti arī man sniedza labāku ieskatu par viņa idejām attiecībā uz cilvēka būtību un eksistenci. Lai sasaistītu šī autora idejas ar to, ko es domāju par savu (un cilvēku kopumā) eksistenci, es mēģināšu izskaidrot, kas man Sartra idejās likās pieņemams, ko es atbalstu un kā es to saistu ar savām idejām un personīgo pieredzi.
Pirmkārt, mani īpaši piesaistīja atspēkojums (jeb paskaidrojums), kāpēc eksistenciālisti patiesībā ir ļoti lieli optimisti nevis, kā dauzi, aizspriedumu mākti un ideju neizpratuši, uzskata- pesimisti. Pamatojoties uz viņa idejām, cilvēks ir viņa paša dzīve, nevis kaut kas iepriekš noteikts vai determinēts. Tas dod cilvēkam iespēju pašam sevi veidot, un to, manuprāt, var saukt pat par ļoti optimistisku uzskatu. …
