Liepāja

Liepāja atrodas Latvijas DR malā, Baltijas jūras krastā. Tā aizņem 1,5-6,5 km platu jūras piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu Piejūras zemienes Bartavas līdzenumā. Iekšzemes pusē to norobežo Liepājas un Tosmares ezers. Satiksmē galvenā nozī­me ir 3,5 km platajai joslai starp Tosmares un Lie­pajas ezeru, no tās 1,5 km ir pārpurvota, tur uz Lie­pājas ezeru tek 8 m platā un 1,5 m dziļā Ālande, kā arī Cietokšņa kanāls, kas izveidots gar Tosmares ezera R krastu un tālāk savieno Tosmares ezeru ar Liepājas ezeru un Ālandi. Tosmares ezera platība lielāka par 4 km2, ūdens līmenis 1 m vjl., pats ezers gandrīz pilnīgi aizaudzis ar niedrēm, meldriem, lē­pēm, glīvenēm, lielākais dziļums 1,2 m. Arī krasti zemi, pārplūstoši, apkārt mitras pļavas un meži. Lie­pājas ezera platība 37,5 km2, dzijums līdz 2,8 m, ūdens līmenis 0,2 m vjl. Ezerā vairākas salas, krasti zemi, gar ezera piekrasti vidusdaļā un dienviddaļā uzcelti dambji. Lielākās pietekas bez Ālandes ir Bār­ta un Otaņķe. Ūdeņus uz jūru novada Liepājas Ostas kanāls, tā platums gandrīz 100 m, pie ietekas jūrā iz­rakts nozarojums - Ziemas osta. Uz ziemeļiem iz­rakts Tosmares kanāls kara ostas vajadzībām. Pie pilsētas dienvidu robežas saglabājies Pērkones upes posms - agrākā Liepājas ezera noteka. Pilsētas D da­ļā ir lieliska 70-80 m plata pludmale, ko veido balta, smalka smilts. Piekraste sekla, ar vairākiem sēkļiem. Lielākā daļa Liepājas un Tosmares ezera un to pie­kraste ir dabas liegums, kur uzturas putni.
Klimats Liepājā ziemās ir siltāks nekā citur Latvi­jā, bet vasarā nedaudz vēsāks. Gada vidējā tempera­tūra 6,6 °C, februārī -2,8 °C, jūlijā 16,7 °C. Nokrišņi vidēji 704 mm gadā. Jūra pie Liepājas ziemā neaiz­salst. Apkures sezonas ilgums 202 dienas.
Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms 1. pasaules kara, un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. Padomju okupācijas 50 gados tas ti­kai divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija ļoti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels vāciešu īpatsvars, līdz 2. pasaules karam - ebreju īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga krievu daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, pēc kara tas atkal samazinājās.…