Būtiski manuprāt katram ir pārdomāt, ko tās vēlas panākt strīda rezultātā. Būs ļoti grūti vai pat neiespējami rast risinājumu, ja kāds no mums iziet uz principu un kategoriski uzstāda savu prasību, nebūdams gatavs piekāpties ne par mata tiesu. Strīdus risināt vienmēr ir sarežģīti un nevar nošķirt, kurš strīds risināms vieglāk, taču jebkura strīda risināšanu padara vieglāku tas, ja strīdā iesaistītās puses jau sākotnēji apzinās, ka to interesēs ir nonākt pie abām pusēm izdevīga risinājuma – proti, puses atsakās no kaujinieciskas nostājas un saprot, ka tām jādarbojas kopīgi, lai rastu risinājumu. Abiem mums ir arī vērts pārdomāt, kā rīkosies situācijā, ja mediācijas procesā neizdosies panākt abpusēji apmierinošu vienošanos. Vai pametīs darbu, vai ģimeni? Vai atmetīs ar roku un nedarīs neko? Svarīgi ir saprast, kāda ir alternatīva, ja neizdosies vienoties. Tas dos skaidru priekšstatu par to, cik kurš ir gatavs piekāpties, jo ir saprotams, ka neviens nepiekritīs uz vienošanos, kas piedāvā sliktāku variantu nekā viņa iespējamā alternatīva. Es ieteiktu neuztvert visu emocionāli, bet censties uzklausīt arī otras puses viedokli, neatverot sevi otras puses viedokļa uzklausīšanai pie kopīga risinājuma nonākt būs grūti.…
