-
Māsas motivācija izvēlēties darba vietu sociālās aprūpes centrā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | ||
| Abstract | 5 | |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Personības vajadzības | 7 |
| 1.1. | Maslova vajadzību hierarhija | 7 |
| 1.2. | Teorijas | 9 |
| 2. | Motivācijas raksturojums | 11 |
| 3. | Pacienta un māsas saskarsme | 13 |
| 4. | Pacienta un māsas komunikācija | 14 |
| 5. | Cilvēka novecošana | 16 |
| 5.1. | Normāla novecošana | 16 |
| 5.2. | Novecošanas veidi | 17 |
| 6. | Pētījuma empīriskā daļa | 19 |
| 6.1. | Pētījuma materiāls un metode | 19 |
| 6.2. | Pētījuma rezultātu analīze | 20 |
| Secinājumi | 35 | |
| Izmantotās literatūras un izziņas avotu saraksts | 36 | |
| Pielikums | 37 |
Respondenti tika infomēti, ka dalība pētījumā ir brīvprātīga, atteikšanās neietekmēja klientu aprūpi, kā arī tiek garantēta anonimitāte.
Viena no iecienītākajām datu ieguves metodēm ir aptauja, jo tas ir samērā lēts un ātrs veids, kā iegūt datus no liela respondentu skaita. Anketēšana ir sistemātiska datu vākšana no indivīdiem, uzdodot viņiem jautājumus. Aptaujas biežāk tiek izmantotas kvantitatīvajos pētījumos, lai gan tās var izmantot gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos pētījumos. Aptaujas tiek veidotas, lai iegūtu „lietu pašreizējā stāvokļa momentuzņēmumu”. (Mārtinsone, 2011).
Aptaujas var iedalīt pēc aptaujas formas (mutiskās/rakstiskās), pēc distances starp pētamo un pētnieku (klātienes/neklātienes), aptaujas procedūras (individuālās/grupveida), jautājumu formas (atvērtie/slēgtie/daļēji atvērtie), un pēc iegūstamās informācijas satura (demogrāfiskā informācija/ informācija par pētāmā uzvedību, zināšanām, attieksmēm, nolūkiem vai gaidām). (Mārtinsone, 2011).
Autore savā pētījumā izmanto rakstveida anketu, kur respondenti paši fiksē atbildes uz jautājumiem atbilžu lapā. Anketēšana notika neklātienē un individuāli, māsām ērtā laikā un ierastos apstākļos – darba vietā. Anketā bija slēgtie jautājumi. Tika izmantota arī demogrāfiskā informācija, informācija par attieksmēm, nolūkiem vai gaidām. (Mārtinsone, 2011).
Pētījuma anketā tika iekļauti 18 jautājumi, un 3 jautājumi sociāli demogrāfiskās informācijas izzināšanai – dzimums, vecums, darba stāžs specialitātē. (sk. 1. pielikums). Kopumā tika ievāktas 33 anketas, no kurām derīga analizēšanai tika atzīta 31. Divas no saņemtajām anketām bija aizpildītas neatbilstoši prasībām. Datu analīzei tika izmantota Microsoft Excel 2010 programma, iegūtie rezultāti attēloti procentuāli apļveida diagrammās.
Pētījumā iestaistītās māsas bija vecuma diapazonā no 38 gadiem līdz vairāk kā 58 gadiem. Ar darba stāžu specialitātē no 1 gada līdz 20 un vairāk gadiem. No respondentu skaita 30 bija sievietes un 1 vīrietis.
…
Ar vārdu „motivācija” parasti apzīmē cilvēka iekšējos psihiskos spēkus, kuri mudina viņu darboties. Ar motivāciju ir cieši saistīti tādi jēdzieni kā „dziņas”, „vajadzības”, „tieksmes”. Motivācijas teoriju piedāvājums ir ļoti plašs, un neviena no tām nav uzskatāma par vienīgo īsto un pareizo. Visas aprakstītās teorijas radušās pirms 50 – 60 gadiem, tomēr šajā sfērā tā ir vienīgā liecība, kuru izmanto arī 21. gadsimtā. Šobrīd Maslova teoriju izmanto galvenokārt mārketingā un konfliktsituāciju risināšanā. Hercberga, Alderfera un Adamsa teorijas – darba stimulēšanā. Makklellanda teoriju lieto vadītāja līdera efektivitātes pētījumos. (Reņģe, 2002). Motivēšana kā aktuāla tēma ir bijusi gan agrāk, gan mūsdienās. Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos motivācijas loma kļuvusi pat svarīgaka. Ar pareizu motivēšanas metodi iespējams panākt maksimālu atdevi no darbiniekiem, kas sekmē uzņēmuma darbību un attīstību. Darbinieki ir uzskatāmi par galveno uzņēmuma izdevumu avotu. Nevar iztikt arī bez darba devēja investīcijām darbinieku profesionālās karjeras attīstībā. Personāla izaugsmē liela loma ir pareizai motivēšanai. Pētījuma hipotēze: iekšējā motivācija māsas vairāk motivē strādāt sociālās aprūpes centros, nekā ārējā motivācija. Pētījuma mērķis: noskaidrot māsu iekšējās un ārējās motivācijas iemeslus darbam sociālās aprūpes centros.
Koledžas darbs. Darbā ir gramatikas kļūdas.
