Civillikuma 1.pants sniedz plašas iespējas gan esošo tiesību izlietošanas koriģēšanai, gan tiesību tālākveidošanai, taču tas nav vispārējs taisnīguma priekšraksts. Tiesiska stabilitāte būtu apdraudēta, ja labas ticības princips tiktu uzskatīts par atļautu likuma normu un tiesiska darījuma seku neierobežotai korekcijai abstrakta taisnīguma garā. Taisnīguma princips ir ietverts arī tajās tiesību normās, kas primāri jāpiemēro strīda izšķiršanai. Tiesisko strīdu absolūto vairumu iespējams juridiski korekti izšķirt arī bez atsaukšanās uz Civillikuma 1.pantu, un šāds risinājums būs uzskatāms par taisnīgu. Tikai tad, ja tiesiskā strīda risinājums, piemērojot jebkuras citas uz strīdus gadījumu attiecināmas tiesību normas, izrādās absolūti netaisnīgi kādai no pusēm, tiesa drīkst atsaukties uz Civillikuma 1.pantu, lai pamatotu pretēju strīda risinājumu. Civillikuma 1.pants nekādā gadījumā arī nav uzskatāms par normu, kuras uzdevums ir sociāli vājākās darījuma puses aizsardzība. 6
Labas ticības princips ir minēts arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. Panta 2.daļā, kur teikts: Līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie: patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.
…
