Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Kvalitatīvās metodes', 1.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās metodes', 2.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās metodes', 3.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās metodes', 4.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās metodes', 5.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās metodes', 6.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās metodes', 7.
Darba fragmentsAizvērt

5. Grupu diskusiju materiālu analīze
Analizējot datus jāatzīst, ka grupa ir analīzes pamatvienība, tādēļ analīze sākas group-by –group progresā.
„Tematiskā pieeja” ir visizplatītākā fokusgrupas datu analīzē. Ir jāatrod katrā jautājumā jauna tēma un jāsakārto kopīgas atbildes un pretējus viedokļus.
Ir trīs svarīgas tehnikas datu kodēšana fokusgrupas diskusijās.
- absolūts biežums ( kopīgs skaits cik pieminēts no vienas (jebkuras) personas);
- individuālo personu biežums (vidējais skaits cik tiek pieminēta tēma no atsevišķa cilvēka);
- atsevišķu fokusgrupu biežums( vidējais reižu skaitlis, kad tēma tiek pieminēta atsevišķā fokusgrupā) .
Ir divi datu analīzes veidi
1.Kad analīzes shēmas ir tipiski pieņemtas.
2. Kad moderators „izspiež” secinājumus no diskusijas dalībniekiem, prasot, ko viņi ir iemācījušies no diskusijas, kādi ir galvenie secinājumi.

Dati tiek analīzēti ar kategorizācijas metodes palīdzību.
Statistiku veido cilvēku reakciju pieraksti.
Vēl , cilvēkiem var būt zināma kāda kvantitatīvā informācija.
Piemēram, tēmas nozīmīguma rādītājs varētu būt:
- cik reizes diskusijas dalībnieks kopā ar grupu piemin tēmu;
- verbālie izklāsti cik daudz entuziāsma un enerģijas dod dotā tēma.
Ļoti ērti ja dati ir nofilmēti, ar diktofonu vien nav iespējams noteikt diskusijas dalībnieku reakcijas, neverbālas izpausmes.

Atlants