Fakti par tēlotājmākslu
Agrīnā Roma savas izpausmes formas pārņēma no etruskiem un grieķiem.
Sākumā atzinību izpelnījās tikai arhitektūra, mākslu uztvēra kā bīstamu.
Romiešu māksla-elektiska, Dominēja simbolika un algorija.
Romā saplūda meistari no visas pasaules.
Priekšroka tiek dota noslēgtām (koncentrētām)formām.
cittautu mākslas priekšmetus uzskatīja par gūtā kara laupījuma balvu, ko izstādīja Forumā.
TĒLOTĀJMĀKSLĀ izcila nozīme romiešu skulpturālajam portretam(ar skulptūras palīdzību centās nodrošināt savu nemirstību).
Portreta un reljefa māksla savu uzplaukumu sasniedza 1.gs p.m.ē.
Kosmopolītiska, taču tā apliecināja romiešu ideālus, sakausējot sevī ikdienu, reliģiju un politiku.
Portretā galvenais bija idealizēts un vispārināts reālisms tie atbilda individuālām cilvēka īpašībām(galvenokārt attēloti krūšutēlu veidā).
Imperatora Vespasi portretā atklājās reālistisks raksturojums.
Tiecās atspoguļot cilvēka dzīves gājumu (portreti pietuvinās historiogrāfijai).
Reālistiskā portreta tradīcijas visvairāk saglabājušās imperatora Valentiniāna I portretiskajā statujā.
…
