Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 1.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 2.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 3.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 4.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 5.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 6.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 7.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 8.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 9.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 10.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 11.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 12.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 13.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 14.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 15.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 16.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 17.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 18.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 19.
  • Prezentācija 'Dobeles novada kultūrvēsturiskie objekti', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Dobeles pilsēta
Dobeles teritorija tikusi
apdzīvota jau I g.t.p.m.ē.
Dobele pilsētas tiesības
ieguva 1917.gadā.
Mūsdienu Dobele ir pilsēta,
kas nemitīgi attīstās, kļūst
arvien sakārtotāka un
skaistāka. Pilsētā ir attīstīta
kultūras un sporta dzīve, kā
arī tautsaimniecības
uzņēmumi.
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca
Dobeles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis.
Baznīca celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa
mestra Valtera fon Pletenberga pavēles.
Baznīca ir vairakkārt pārbūvēta, tagadējo
izskatu torņa smaile ieguvusi 1907. gadā.
Baznīcā apskatāmi unikāli mākslas darbi.
Altārglezna "Golgāta",ko izgatavojis
H.Kīperts(1864.).
Kā arī B.Bodekera, kapa
plāksne Annai Dorotejai
fon Tīzenhauzenai (1648.).
Kristāmtrauka pamatne
(18. gs.).
Piemiņas plāksne Pirmajā
pasaules karā un Latvijas
Brīvības cīņās kritušajiem
draudzes locekļiem (1925).
Livonijas ordeņa pilsdrupas
Pils celta jau 1000 gadus p.m.ē., sākumā tā bija no koka. No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis zemgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili.
Kurzemes - Zemgales hercogistes laikā pili pārraudzīja vairāki komendanti, pēdējais no tiem bija kapteinis Kristofs Georgs fon Offenbergs. Pēc 1729. gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.
2002. gadā Dobeles pilsētas dome ir uzsākusi realizēt pilsdrupu konservācijas projektu, veidojot to par kultūras centru .…

Atlants