Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 1.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 2.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 3.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 4.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 5.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 6.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 7.
  • Konspekts 'Olbaltumvielas', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Ir biopoliniēri, kas veidoti no 20 dažādām aminoskābēm. Tās uzņem ar uzturvielām. 8 no tām ir neaizvietojamās (fenīlanalīns, izoleicīns, leicīns, lizīns, metionīns, treanīns, triptofāns, valīns). Tās nosaka uztura vērtību. Pārējās aminoskābes organisms pats spēj sintezēt no citām. Aminoskābes ir organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst karboksilgrupa (-COOH)un aminogupa (-NH2). Tāpēc tām piemīt skābju un bāzu īpašības. Aminoskābes olbaltumvielas molekulās savā starpā saistās ar peptīdsaitēm.
(-C –N-) Šīs saites veidojas atšķeļoties ūdens molekulai.
(Oy H1)Olbaltumvielām raksturīgas 4 struktūras:
Pirmējā(primārā) struktūra – aminoskābes saistās ar peptīdsaiti un veido virkni polipeptīds. Ja saista ar disulfīdsaiti (-S –S)
disulfīds.
Otrējā(sekundārā) struktūra – veidojas polipeptīdsaiti savienojoties spirālē. Vītnē savā starpā saistās ar ūdeņraža saitēm, kas rodas starp =CO un =NH4
Trešējā jeb terciālā struktūra – veidojas spirālei telpiski izlocoties.
Ceturtējā jeb kvartārā struktūra – ja 2 vai vairākas olbaltumvielas molekulas veido komplekss.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants