Vēsturiskā realitāte liecina, ka starptautiskās attiecības līdz šim ir bijušas lielu valstu monopols, savukārt mazo valstu pastāvēšana tika uzskatīta kā izņēmums no kopējās likumības. Vēl 19.gadsimtā valstīm bija tendence kļūt lielākām, pakļaujot un pievienojot citas zemes un valstis, tādējādi mazākās valstis bija lielo valstu politiskie spēļu objekti un to ietekme starptautiskajā politikā bija niecīga. Taču stāvoklis ir mainījies, un pasaulē ir radušās vairāk nekā simts jaunas valstis, kuras var uzskatīt par mazām. Tās tiek uzskatītas par likumsakarīgi eksistējošiem un dzīvotspējīgiem starptautiskās sistēmas subjektiem, kaut arī starptautiskajā politikā ir manāmas nevienlīdzības attiecībās ar lielākām un daudz spēcīgākām valstīm.
Starptautiskās organizācijas dažkārt piešķir mazām valstīm vienlīdzīgu vai proporcionālu pārstāvniecību attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, tomēr lēmumu īstenošanā lielāku dalību un ietekmi izrāda lielās valstis un vairums svarīgu jautājumu tiek lemti, lielvalstu vadītājiem savstarpēji vienojoties.
Referāta tēma ir “Latvija – Krievija: mazas un lielas valsts savstarpējās attiecības jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos”.
Darba mērķis ir Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību izpēte, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus. Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti:
mazas valsts jēdziena izpratne valstu starptautiskajās attiecībās;…
