-
Latvijas sportisti Olimpiskajās spēlēs
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Autora ievads | 6 |
| 2. | Latvija cariskās Krievijas sastāvā | 6 |
| 2.1. | 1912. gads | 6 |
| 3. | Latvija patstāvīgi | 7 |
| 3.1. | 1920. gads | 7 |
| 3.2. | 1924. gads | 7 |
| 3.3. | 1928. gads | 7 |
| 3.4. | 1932. gads | 8 |
| 3.5. | 1936. gads | 8 |
| 3.6. | 1948. gads | 8 |
| 4. | Latvija PSRS sastāvā | 8 |
| 4.1. | 1952. gads | 8 |
| 4.2. | 1956. gads | 8 |
| 4.3. | 1960. gads | 9 |
| 4.4. | 1964. gads | 9 |
| 4.5. | 1968. gads | 9 |
| 4.6. | 1972. gads | 9 |
| 4.7. | 1976. gads | 10 |
| 4.8. | 1980. gads | 10 |
| 4.9. | 1984. gads | 10 |
| 4.10. | 1988. gads | 11 |
| 5. | Latvija patstāvīgi 2 | 11 |
| 5.1. | 1992. gads | 11 |
| 5.2. | 1994. gads | 11 |
| 5.3. | 1996. gads | 12 |
| 5.4. | 1998. gads | 12 |
| 5.5. | 2000. gads | 12 |
| 5.6. | 2002. gads | 12 |
| 5.7. | 2004. gads | 12 |
| 5.8. | 2006. gads | 13 |
| 5.9. | 2008. gads | 13 |
| 5.10. | 2010. gads | 13 |
| 5.11. | 2012. gads | 13 |
| 5.12. | 2014. gads | 13 |
| 5.13. | 2016. gads | 13 |
| 6. | Secinājumi | 14 |
| Pielikums | 15 | |
| Izmantoto informācijas avotu saraksts | 16 |
6 Secinājumi
Kopumā Latvijas sportistu rezultāti (medaļās izteikti) laika periodā no 1912. līdz 2016. gadam izskatās diezgan šokējoši (sk. 1. tabula. Rezultāti kopumā): gan zelta, gan sudraba medaļu ir vairāk, nekā bronzas. Izskatās, ka latviešu devīze varētu skanēt šādi: “Dari labi vai nedari vispār!”
Savukārt ja salīdzina Latvijas sportistu panākumus ziemas (sk. 2. tabula. Ziemas Olimpisko Spēļu rezultāti) un vasaras (sk. 3. tabula. Vasaras Olimpisko Spēļu rezultāti) Olimpiskajās Spēlēs, rezultāti ir sekojoši: vasaras Olimpisko Spēļu laikā iegūto medaļu skaits ir 4,5 reizes lielāks, nekā ziemas OS izcīnīto medaļu skaits un to nekādā gadījumā nevar izskaidrot ar to, ka ziemas OS parādījās vēlāk par vasaras. Taču tam droši vien ir ģeogrāfisks un ekonomisks skaidrojums: Latvijas laikapstākļi un finansiāls stāvoklis neļauj Latvijas sportistiem pilnvērtīgi attīstīt savas spējas ziemas sporta veidos. Neskatoties uz to, ir vērts atzīmēt, ka pēdējo gadu laikā Latvijas skeletonisti, boblejisti un kamaniņu braucēji pastāvīgi ir medaļu ieguvēju vidū. Tāpat ir arī ar rekordiem. Iepriekš tika minēts Afanasijs Kuzmins ar savu nepārspēto rekordu šaušanā, taču arī Haralds Silovs 2010. gada OS kļuva par pirmo sportistu olimpisko spēļu vēsturē, kas vienās Olimpiskajās Spēlēs ir startējis gan šorttreka, gan ātrslidošanas sacensībās, turklāt viņš to paveica vienas dienas laikā! (Vikipēdija - brīvā enciklopēdija)
…
