Literatūra un māksla rodas mitoloģijas dzīlēs un reizē ar mitoloģiju. Radīdams teiksmas par dieviem un varoņiem, cilvēks spēra pirmo soli daiļrades laukā un pretī pašizziņai.
Grieķu dievi no cilvēkiem atšķīrās ar savu spēku, bet tie tomēr nebija visspēcīgi. Ne vienu reizi vien cilvēks lika tiem just savu spēku: Hērakls uzsāk cīņu ar Apollonu, ievaino Plūtonu, bet nāves dievu Tanatu viņam pietiek tikai stingrāk saspiest rokās un pabiedēt, lai tas jau padotos.
Dievi bija netikumīgi un savā netikumībā tikpat kā nesodāmi, tāpēc viņi bija nemirstīgi. Cilvēki arī izdara noziegumus un pārkāpj tikumus, bet viņi par to vienmēr tiek sodīti. Viņus soda dievi, viņus soda sabiedrība un viņi sevi soda paši. Hēraklam par sievas un bērnu nogalināšanu, kaut arī slepkavība izdarīta neprāta lēkmē, jāveic divpadsmit izpirkšanas varoņdarbi, no kuriem gandrīz katrs saistīts ar nāves briesmām.…
