Tas, ka sociālo iemaksu veicošai personai ir iespēja pašai ietemēt apdrošināšanas izmaksu apmēru vēl papildus tam, ka tās jau tāpat ir garantētas noteiktos gadījumos , rada tiekšanos pēc tādas darba vietas, kur obligātās sociālās iemaksas regulāri tiek veiktas gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja puses. Arī šajā gadījumā sociālā apdrošināšana ir personas sociālas drošības pamats nākotnē.
Gadījumos, kas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek veiktas no personas puses, valsts nodrošina personai nelielas summas kā sociālu garantu likumā paredzētajos gadījumos, tāpēc, kaut arī šīs summas dažkārt ir simboliskas, jāsecina, ka persona var justies tik lielā mērā droša, cik lielu drošību tā sev pati nodrošina, veicot iemaksas.
Ir jāņem vērā, ka sociālās drošības „apmērs” valstī atkarīgs no ekonomiskās situācijas, kā arī no tā, cik persona pati atbildīgi izturas pret obligātajām apdrošināšanas iemaksām, līdz ar to, jāsecina, ka no valsts puses ir izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums, sociālā apdrošināšana reāli pastāv, tā ir sociālās drošības pamats tik lielā mērā, cik valsts esošajos ekonomiskajos apstākļos to var nodrošināt.
…
