Slenga un žargona valoda

Tēmu par slenga un žargona valodu esmu izvēlējusies tādēļ, ka uzskatu, ka mūsdienās valodu par “tīru” jau patlaban ir diezgan grūti nosaukt, jo tajā ir ienākuši gan dažādi svešvārdi, gan barbarismi, kā arī jau pieminētais slengs un žargons. Es pati vēlējos noskaidrot ko šie vārdi īsti nozīmē un kā tie tiek izmantoti valodā.
Tātad sākumā es vēlētos sniegt īsu šo vārdu skaidrojumu, kuru atradu svešvārdu vārdnīcā. Slengs tajā ir definēts kā vārdi vai izteicieni, kurus lieto noteiktu profesiju vai šķiru starpslāņu cilvēki, piem., mākslinieku, jūrnieku slengs. Savukārt žargona definīcija ir šāda: tas ir kādas sociālās vai profesionālās grupas valoda, kas ir visas tautas valodas atzarojums un kas atšķiras no tā ar specifiskiem vārdiem un izteicieniem, dažkārt ar specifisku izrunu. Meklējot skaidrojumus internetā atradu arī šādu žargona definīciju: par žargonismiem sauc neliterārus, kroplus vārdus. Savukārt slengs ir īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons- tā mums vēsta Latviešu literārās valodas vārdnīca. Tomēr lielāku skaidrību par to, kas ir slengs, kā to varētu definēt un kāds tas ir latviešu valodā, varam iegūt, iepazīstoties ar nu jau filoloģijas doktores Vinetas Ernstones disertāciju "LATVIEŠU VALODAS SLENGA LEKSIKA". Jāatzīmē, ka tas ir pirmais šāda veida plašs pētījums latviešu valodā, kurā pirmoreiz viss latviešu nedialektālās neliterārās leksikas kopums sistemātiski aplūkots sastatījumā arī ar cittautu valodnieku teorētiskajiem uzskatiem slenga izpētē. V. Ernstones disertācija ir veltīta latviešu slenga leksikas teorētiskajai izpētei, pievēršot galveno vērību slengismu lietojuma un cilmes analīzei. Formulējot darba aktualitāti, autore atzīst, ka literārajai valodai visbiežāk tiek pretstatītas izloksnes, nevis slengs. Slenga leksikas elementu sistēmas specifika nav apzināta, jo ikdienas runas leksiskās īpatnības uzlūkotas tikai par atkāpēm no literārās normas, respektīvi, par valodas kļūdām, nevis par patstāvīgas leksiskās sistēmas elementiem. Uz jautājumiem par slenga pētīšanu V.Ernstone atbildēja, ka tiek ne tikai pētīts, bet arī vākts. Mums tā ir problēma, ka nav vākuma ne vārdnīcas, ne kartotēkas materiāla, kā, piemēram, dialektoloģijā ir ļoti daudz savākta materiāla, jebkurš interesents var veikt interesantus pētījumus. Pašreiz iecerēta ir arī vārdnīca. Teorija iet kopā ar praktisko darbību, varbūt tas ir mazliet īpatnēji, salīdzinot ar ārzemju valodnieku pieredzi, viņiem ir vārdnīca, izpētīti leksikas slāņi, var tālāk skatīties no sociolingvistikas viedokļa, pie mums tas viss notiek vienlaicīgi.
Bieži vien no krievu valodas ienāk vārdi, kas krievu valodā ir aizgūti no angļu vai franču valodas. Daudzi vārdi ir aizgūti arī no vācu valodas. Interesanti, ka daudzi neapzinās, ka vārds ir aizgūts un domā, ka tas ir latviešu valodas sarunvalodas vai vispār latviešu valodas vārds. Bet daļa aizguvumu ir neliterāri, un tos apzīmē kā barbarismus. Ir arī tādi latviskas cilmes vārdi, kuriem literārā valodā ir viena nozīme, bet sarunvalodā cita.…