-
Gremošanas orgānu sistēma
Tiešām, ēdienam pārvietojoties pa gremošanas orgānu sistēmu, tās secīgajos nodalījumos uz ēdienu stingri noteiktā kārtībā iedarbojas dažādas gremošanas sulas ( siekalas, kuņģa sula, aizkuņģa dziedzera sula, žults un zarnu sula), kurās esošie fermenti pakāpeniski šķeļ uzturvielas. Vielas, kas rodas pēc sašķelšanās, šķīst ūdenī un var uzsūktie asinīs un limfā. Ēdiena nesagremotie pārpalikumi izdalās no organisma.
Gremošanas orgānu sistēma sākas ar mutes dobumu. Mutes dobumā ir zobi un mēle. Zobi ir cieti veidojumi, kas nepieciešami barības satveršanai, nokošanai un sasmalcināšanai. Mēle ir muskuļains orgāns, kas piedalās ēdiena sakošļāšanā un norīšanā, izgaršošanā un aptaustīšanā. Mutes dobumā notiek ēdiena šķirošana, sasmalcināšana un sajukšana ar siekalām. Mutes dobumā uz ēdienu iedarbojas arī pirmā gremošanas sula – siekalas. Norītais ēdiens pa barības vadu nonāk kuņģī. Kuņģis ir gremošanas kanāla maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu. …
Gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma būtībā ir apmēram 10 metrus gara izlocīta caurule, kas sākas ar muti un beidzas ar anālo atveri. Šajā orgānu sistēmā notiek apēstā ēdiena sasmalcināšana, ķīmiskā pārstrāde un uzsūkšanās, kā arī nepārstrādāto vielu izdalīšanās. Gremošanas orgānu sistēma sastāv no mutes dobuma, siekalu dziedzeriem, rīkles, barības vada, kuņģa, tievās zarnas, resnās zarnas, aknām un aizkuņģa dziedzera. Reizēm lieto arī šaurāku apzīmējumu – gremošanas kanāls. Gremošanas kanāls sākas no barības vada, tas neietver muti un rīkli. Apēstais ēdiens organismā pārveidojas fizikāli un ķīmiski. Apēstā ēdiena fizikālo un ķīmisko pārveidošanu sauc par gremošanu. Gremošanu veic gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēmu mēdz salīdzināt ar fabriku, kuras cehos notiek pakāpeniska izejvielas apstrāde.
