Laimi grib katrs – gan tas, kuram laimes nav, gan tas, kuram laime jau ir, bet viņš vienkārši to neapzinās. Katram cilvēkam tā izpaužas savādāk – citam kā labs darbs, kā pārticība, kā mīļš vārds, citam kā pieskaitīti pāris miljoni jau esošajiem kontiem. Pilnīgas laimes uztvere cilvēkos jau ir radusies sen, tādēļ radās mīts par Ēdeni, jeb Paradīzi, kur nav jāuztraucas, nekas nav jādara, viss jau ir. Dzīvojot bieži vien cilvēki neapzinās, ka viņu lielākā laime ir dzīvot, mīlēt un tapt mīlētiem.
Neviens netiek pārsteigts, ja no kāda sava radinieka, drauga vai paziņas izdzird teikumu: „Braukšu uz ārzemēm strādāt.” Tas tik tiešām ir pavisam reāli un jau pierasts. Nav daudz tādu cilvēku, kas kaut reizi nebūtu iedomājušies par to, ka varētu pastrādāt ārzemēs. Bet kāpēc? Kas ir galvenais virzošais spēks cilvēkam, lai pamestu savas mājas un dotos svešumā „laimi meklēt”?…
